Meksikas ieguves uzņēmumiem būtu jārēķinās ar stingrām vides pārbaudēm, ņemot vērā to projektu lielo ietekmi, aģentūrai Reuters sacīja augsta ranga amatpersona, uzstājot, ka nenovērtējumu skaits samazinās, neskatoties uz nozares apgalvojumiem, ka patiesība ir pretēja.
Meksikas vairāku miljardu dolāru vērtā kalnrūpniecības nozare, kas ir pasaulē 10 lielākais vairāk nekā duci derīgo izrakteņu ražotājs, veido aptuveni 8% no Latīņamerikas otrās lielākās ekonomikas, taču kalnrači ir nobažījušies par Meksikas kreisās valdības pastiprinātu naidīgumu.
Vides ministra vietnieks Tonatiuhs Herrera, kurš pārrauga normatīvo aktu ievērošanu, intervijā sacīja, ka ar pandēmiju saistītās slēgšanas pagājušajā gadā veicināja raktuvju vides novērtējumu aizkavēšanos, taču ministrija nekad nepārtrauca atļauju apstrādi.
"Mums ir jāveic stingri vides novērtējumi," viņš teica savā birojā Mehiko.
Kalnrūpniecības uzņēmumu vadītāji ir iebilduši, ka prezidents Andress Manuels Lopess Obradors ir samazinājis kalnrūpniecību ar rekordlieliem normatīvo aktu kavējumiem, ko galvenokārt izraisījuši ievērojamie ministrijas budžeta samazinājumi, un brīdinājuši, ka uzņēmumi var novirzīt jaunas investīcijas uz vairāk aicinošām valstīm.
Herrera sacīja, ka atklātās raktuves tiks izvērtētas katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā to "milzīgo" ietekmi uz vietējām kopienām un jo īpaši ūdens resursiem.Taču tie nav aizliegti, viņš piebilda, šķietami atkāpjoties no komentāriem, ko šī gada sākumā izteica viņa priekšnieks vides ministre Marija Luisa Alboresa.
Maijā Alboress paziņoja, ka atklātās raktuves ir aizliegtas pēc Lopesa Obradora, resursu nacionālista, rīkojuma, kurš kritizēja dažus ārvalstu kalnračus par centieniem izvairīties no nodokļu maksāšanas.
Atklātās raktuvēs, kurās ar rūdām bagātu augsni no plašām virszemes atradnēm smeļ milzīgas kravas automašīnas, ir aptuveni viena trešdaļa no Meksikas produktīvākajām raktuvēm.
"Varētu teikt: "Kā jūs pat varat iedomāties vides atļauju tādam projektam ar tik lielu ietekmi?"" jautāja Herrera, uzsverot, ka tādas augstākās amatpersonas kā Alboress ir saprotami "noraizējušās".
Grupo Mexico, viens no valsts lielākajiem kalnračiem, gaida galīgās atļaujas savam gandrīz 3 miljardu ASV dolāru lielajam El Arco projektam Baja California, kurš līdz 2028. gadam sāks ražot 190 000 tonnu vara.
Grupo Mexico pārstāvis atteicās komentēt.
Herrera apgalvo, ka kalnrūpniecības uzņēmumi, iespējams, ir pieraduši pie minimālas iepriekšējo valdību uzraudzības.
"Viņi praktiski visam piešķīra automātiskas atļaujas," viņš teica.
Tomēr Herrera sacīja, ka pašreizējā administrācija nesen ir apstiprinājusi daudzus paziņojumus par ietekmi uz vidi raktuvēm, kas pazīstami kā MIA, taču viņš atteicās sniegt sīkāku informāciju.
Tikmēr 18 lieli kalnrūpniecības projekti, kas veido gandrīz 2,8 miljardu dolāru investīcijas, ir apturēti, jo ministrija nav izsniegusi neatrisinātu atļauju, tostarp astoņi MIA un 10 atsevišķas zemes izmantošanas atļaujas, liecina ieguves kameras Camimex dati.
Apstājušies projekti
Herrera ir ekonomists tāpat kā viņa vecākais brālis, bijušais finanšu ministrs un nākamais centrālās bankas vadītājs Arturo Herrera.
Saskaņā ar valdības datiem Meksikas kalnrūpniecības nozare pagājušajā gadā maksāja aptuveni 1,5 miljardus dolāru nodokļos, vienlaikus eksportējot metālus un derīgos izrakteņus 18,4 miljardu dolāru apmērā.Nozarē ir nodarbināti gandrīz 350 000 darbinieku.
Jaunākā Herrera sacīja, ka aptuveni 9% Meksikas teritorijas ir segtas ar kalnrūpniecības koncesijām, un šis skaitlis atbilst oficiālajiem ekonomikas ministrijas datiem, taču ir pretrunā Lopesa Obradora vairākkārtējiem apgalvojumiem, ka koncesijas attiecas uz vairāk nekā 60% Meksikas.
Lopess Obradors ir paziņojis, ka viņa valdība neatļaus nekādas jaunas ieguves koncesijas, ko Herrera piebalsoja, raksturojot pagātnes koncesijas kā pārmērīgas.
Taču viņš uzstāja, ka tiek izvērtēti “desmitiem” aizkavētu MIA, jo ministrija strādā pie tā, lai izstrādātu to, ko viņš raksturo kā jaunu vienas pieturas digitālo atļauju izsniegšanas procesu.
"Paralīze, par kuru cilvēki runā, vienkārši nepastāv," sacīja Herrera.
Alboress ir paziņojis, ka vairāk nekā 500 kalnrūpniecības projektu ir apturēti, gaidot pārskatīšanu, savukārt Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka vairāk nekā 750 projekti ir "aizkavēti", liecina jūnija ziņojums.
Pēdējais skaitlis, iespējams, ietver arī raktuves, kurās paši uzņēmumi ir aizturējuši izpētes darbus.
Herrera uzsvēra, ka kalnračiem ir ne tikai jāievēro visi vides aizsardzības pasākumi, tostarp 660 tā saukto sārņu dīķu, kuros ir toksiski kalnrūpniecības atkritumi un kas tiek pārskatīti, pienācīga uzturēšana, bet arī pirms projektu uzsākšanas ir jākonsultējas ar kopienām.
Jautāta, vai šādām konsultācijām gan pamatiedzīvotāju, gan svešzemju kopienām būtu jāpiešķir veto attiecībā uz raktuvēm, Herrera sacīja, ka "tās nevar būt veltīgas mācības, kurām nav nekādu seku".
Papildus stingrai vides un sociālo saistību ievērošanai Herrera kalnračiem piedāvāja vēl vienu padomu.
"Mans ieteikums ir: nemeklējiet īsceļus."
(Deivids Alire Garsija; Rediģēja Daniels Flinns un Ričards Pulins)
Izlikšanas laiks: 18. septembris 2021